“Reiz stāvēju zem ābeles. Ābols, ko visvairāk iekāroju, šūpojās neaizsniedzami augstā zarā. Atmetu ar roku un vairāk pēc tā nelūkojos. Te skaistais ābols, atraisījies no zara, paukš, uzkrita man vispirms uz galvas, tad no galvas ieripoja rokās. Visu var iegūt, ko vēlas, ja neko pārāk nevēlas.” (Eriks Ādamsons “Sava ceļa gājējs”.)